Kāpēcīšu periods
…tāpēc, ka beidzas ar “cē”! Tāda atbilde ir ne viena vien vecāka ikdiena! Bet mums ir saidrojumi, kā atjautīgi atbildēt kāpēcīšu periodā, kas ir ap bērna trīs līdz četru gadu vecumu.
1. Kāpēc “kāpēc” ?
Bērnam, aptuveni trīs līdz četru gadu vecumā, sākas ļoti intensīvs sevis un apkārtējās pasaules izzināšanas process. Viņam sāk parādīties interese par dažādām norisēm un lietu būtību, tādēļ arī “kāpēc” jautājumi no bērna izskan bieži. Gadās, ka vecākiem pacietības mērs mēdz ātri izsīkt un paliek grūti atbildēt uz visiem jautājumiem, taču psiholoģe __________ norāda, ka jautājumi tomēr nav nebūtiski. Bērna attīstībai tie ir ļoti svarīgi, tādēļ vecākiem ieteicams būt iejūtīgiem, pacietīgiem un no “kāpēc” jautājumiem tomēr neizvairīties.
2. Vai uz jautājumiem jāatbild?
Jāsaņemās pacietība un uz bērna jautājumiem vajadzētu atbildēt! Galvenokāt, lai veicinātu bērna izziņas procesa veicināšanu un galvenais, lai bērns no vecāka saņemtu uzmanību. Savukaŗt, vecāks caur šiem jautājumiem var uzzināt, kas nodarbina bērna prātu, kas viņu tajā brīdī interesē, kas ir tās lietas, ko viņš vēro un ievēro.
Atbildēšana uz jautājumiem ir veids, kā būt kopā ar bērnu izzināšanas procesā, kas bērnam tajā brīdī ir ļoti svarīgs.
3. Ja mamma vai tētis nezina atbildi?
Ja nezina atbildi, parasti mēs mēģinām kaut ko izdomāt, taču var arī godīgi var atbildēt: “Es nezinu, bet mēs varam kopā pameklēt atbildi.” Mszdienās, enciklopēdijas vietā mēs varam izmantot internetu. Var gadīties, ka paskaidrot lietas ir sarešģīti, tādēļ atbildi var sniegt arī kāds izzinošs un skaidrojošs video, piemērams, par to, kā dzīvo bites un kā izskatās bišu stropā.
Ja vecāks nezina atbildi uz jautājumu, atbildi var paprasīt arī kādam citam ģimenes loceklim, taču to nedrīkst izmantot kā taktiku, lai tiktu vaļā no bērna – ai, es tak nezinu, ej paprasi otram vecākam. 😉
4. Ja nav īstais laiks atbildēt?
Bieži bērns ļoti, ļoti vēlas uzdot jautājumus situācijās, kad mamma vai tētis ir aizņemti, piemēram, kad runā pa telefonu, satikušies ar kādu sen neredzētu kaimiņu, draugu vai paziņu un vēlas aprunāties. Tad bērnam vajag paskaidrot, ka vecāks ir saticis cilvēku, ar ko vēlas pabūt kopā, tādēļ uz bērna jautājumiem atbildēs vēlāk. Protams, ja solīts, tas noteikti jāizpilda.
5. Jautājumi teātrī, koncrtā un kino!
Izrādes laikā, bērnam var šķist ļoti nozīmīgi uzreiz noskaidrot, kāpēc kāds varonis kaut ko izdarījis tieši tā, un ne savādāk. Tādā situācijā, ja vien iespējams, vecāks var īsi un klusi pačukstēt atbildi, taču uz tālākiem jautājumiem norādīt, ka atbildēt starpbrīdī vai pēc izrādes.
Neērtie jautājumi neērti ir tikai vecākiem, bērniem tie ir vienkārši un ikdienišķi.
6. uzdod vienu un to pašu jautājumu atkārtoti.
Ja bērns uzdod “kāpēc” jautājumu, uz kuru jau vairākas reizes ir atbildēts, jārīkojas atbildot ar pretjautājumu – un kā tev šķiet, kāpēc tā notiek? Šīmetode ir ļoti laba lai nodarbinātu bērna domāšanu un trennētu viņa atmiņu. Šāda atbilde liks pārdomāt jau iepriekš izrunāto un dzirdēto. Šī metode mudinās bērnu būt uzmanīgākam un vērīgam.
7. Uzmanības novēršanas taktika.
Dienas beigās, kad vecāks jūtas noguris no jautājumiem, kuriem, šķiet, nav gala, labi strādā uzmanības novēršanas taktika. Piemēram, ja ir sajūta, ka bērns tūdaļ sāks uzdot savus jautājumus, kādu jautājumu vecāks var pavaicāt pirmais – kā tev šķiet, kāpēc …? Šo taktiku nevajadzētu izmantot visu laiku, lai tomēr bērnam būtu iespēja pavaicāt arī sev interesējošo.
Kāpēcīšu periodā bērni mācās izmantot savu iztēli, lai risinātu problēmas un izprastu pasaules notikumus. Tas palīdz bērniem attīstīt savu kognitīvo un emocionālo attīstību.
Lai arī kāpēcīšu periods var būt sarežģīts periods bērnu vecākiem, jo bērni var būt ļoti emocionāli un izteikt savas vēlmes ar dusmām, ja tās netiek apmierinātas. Tomēr, ja vecāki spēj saprast bērnu vajadzības un palīdzēt bērnam izmantot savu iztēli, lai atrisinātu problēmas, tas var palīdzēt bērnam veidot uzticības un drošības sajūtu.
Lai izdodas!