Lai arī bieži ir novērots, ka vieni mazuļi ir ašāki skrējēji, bet citi- runātāji, tomēr tiek uzskatīts, ka pirmie apzinātie vārdi mazulim parādās apmēram gada vecumā. Tā parasti ir apzināta pļāpāšana, un sadzirdēto skaņu un vārdu atkārtošana.

Mazulis, atkārtojot savus pirmos vārdiņus, kas bieži ir mamma, tētis, ome, mazulis ne tikai liek vienu zilbi pie otras, bet zilbes ir līdzīgas, bet ne vienādas – viena ir ar uzsvaru, otra bez. Kas bērns dzird kādu vārdu, tas tiek uztverts kopumā un ievēro vārda ritmu un uzsvaru. Tādēļ, mazuļa runā sākumā parādās vārdi, kuri sastāv no vienas uzsvērtās zilbes, piemāram, Ba – bumba,  pu – putra, vai arī vārda ritmu atgādinošas skaņas, kaķs- kaķis, putišs – putniņš.

Parasti, pirmie apzinātie vārdi rodas dažādās situācijās, kad mazulis ar žestiem un skaņām mēģina parādīt savu vēlēšanos. Bieži, rotaļu laikā, kad fonā skan mūzika, bērns var sākt dziedāt līdzi dzirdētiem vārdiem, vai atbildot uz vecāka jautājumu –  “Ko tu gribi? Sunīti? Saki: “Iedod….”.

Pirmā dzīves gada beigās, bērna vārdu krājums parasti ir apmēram 10 vārdi. Lielākoties tie sastāv no vienādām zilbēm, piemēram, mama, tete, baba. Patskaņi un līdzskaņi, šajā laikā, tiek izrunāti ar vien skaidrāk (a, k, g, m, o, u, b, p). 

Pirmā gada beigās, šķiet, ka mazulis saprot pilnīgi visu. Daudz zināmu vārdu un frāžu, īpaši tuvu cilvēku un mīļāko rotaļlietu vārdi. Atpazīst visus priekšmetus, kuri redzami attēlos ,kā arī darbības. Bērns pats izrunā 10 – 12 vārdus. Starp tiem, parasti daudzi ir skaņu attēlojošie, piemēram, vau – vau, ņau – ņau, bē – bē. Pārējie sasniegumi paliek patstāvīgas, attīstītas runas veidošanā uz dzīves otro gadu, kaut gan, ticiet vai nē- tieši šajā vecumā mēdz ne vien izņēmumi, bet ļoti liela atšķirība tajā, cik daudz un ko tieši katrs bērniņš apgūst.

Noteikti atzīmēsim, ka, visas vecāku darbības, piemēram, mūzikas klausīšanās savā dzimtā valodā, grāmatu lasīšana un pat vienkārša parunāšanās, mazajam cilvēciņam dod lielu atspaidu valodas apgūšanā un izpratnē.