Ko tur liegties – pozitīvi vārdi ietekmē mūs visus. Mums taču patīk saņemt uzslavu, pateicību un būt novērtētiem. Bet iedomājieties, ja mazai un tīrai dvēselītei pasaka ko jauku – prieks ir īsts, neviltots un tas tiek baudīts par visiem 100%. Turklāt labie un pozitīvie vārdi ietekmē viņa pašapziņu un identitāti. 

Kad mazulis ir pavisam mazs zīdainītis, viņa uzvedība nevar būt ne laba, ne slikta, jo tā balstās uz izdzīvošanas vajadzībām. 

Pamazām bērns pieaug un tas, kā mēs viņu raksturojam, patiesībā ietekmē mazo cilvēku, kā arī maina mūsu uztveri par viņu. 

Iedomājaties, piemēram, ka divgadniekam veikalā sākas dusmu lēkme, jo viņš nav ieguvis kāroto saldumu. Vecāki viņa uzvedību varētu raksturot kā negatīvu – pat pielīdzināt mazuli raudošam monstriņam. Taču pastāv arī iespēja to visu uztvert pozitīvāk – bērns mācās būt neatkarīgs un piedzīvo spilgtas esmocijas, kuras vēl neprot apvaldīt. Tas, ko sakāt un domājat par bērna uzvedību, noteiks to, kā mazais jutīsieties un kā paši vecāki reaģēs uz situāciju. Pēc tam nereti gan rodas jautājums: “Kādēļ izmantot pozitīvus vārdus, raksturojot bērnu, ja patiesībā, vecāki un bērns jutās slikti? Tad tie taču ir meli!”

Taču vienmēr jāatceras, ka mūsu – vecāku – izvēlētie vārdi var ietekmēt bērna pašidentitātes veidošanos. Tie var kļūt par “zīmogu”, kam piemīt zināms spēks un spēja piepildīties. Tādēļ, izvēloties pozitīvus vārdus bērna raksturošanai, jūs palīdzat viņam veidot identitāti – to, kā cilvēks sevi uztver un uzvedās. Tas ietekmēs bērna dzīvi nākotnē un pat to, kā viņš runās ar saviem bērniem. 

Nedomājiet, ka izvēlēties bērna raksturojumā pozitīvus vārdus nozīmē, ka viņā tiek saskatīts tikai gaišais un pievērtas acis uz slikto, tādā veidā izlutinot bērnu. Globāli – negatīvs raksturojums liek domāt negatīvi, tādējādi padara būšanu par vecākiem vēl grūtāku. 

Ja mēs izvēlamies akcentēt bērna stiprās puses, tie būs kā burvju vārdi, kas palīdz fokusēties uz atvases potenciālu. Tādā veidā topošās personības stiprā puse tiek padarīta spēcīgāka un bērnam būs vieglāk pārdzīvot grūtības un vājuma brīžus. 

Gan labi, gan slikti vārdi un raksturojumi ir dzirdami arī dziesmās. Sūrošanās par dzīvi, pastāvošo kārtību un nelaimīgu mīlestību bieži saklausāma mūzikas tekstos pieaugušajiem. Taču mazam bērnam nav tādas dzīves pieredzes, lai viņš varētu izprast dziesmā vēstīto. Bērns dziesmās uztver vārdus un to, kā tie tiek pasniegti (agresīvi, mīļi, sāpīgi vai sajūsmināti). Viņš tos ne vien atceras, bet arī atkārto. Ja veidosiet bērnam pozitīvu muzikālo vidi, viņš lieliski spēs uztvert bērnu dziesmu pozitīvo un rotaļīgo noskaņojumu. Bērniem domātās dziesmās vārdi bieži atkārtojas, tādējādi tiek pozitīvi veidots vārdu krājums ar viņa vecumam piemērotiem vārdiem un izteicieniem, kā arī raisītas asociācijas.

Kāpēcītis, kurš visu laiku uzdod jautājumus, ir drīzāk zinātkārs nevis uzmācīgs. Mūsu, vecāku, uztvere un izpratne par to, kāpēc viņš rīkojas tādā vai citādā veidā, var palīdzēt uztvert bērnu ar simpātijām, nevis kritiski. 

Esiet mīloši, pacietīgi un jauki, tad būšana par vecākiem jūsu atmiņā paliks kā dzīves skaistākais un piepildītākais laiks!